Mācību grāmatu saprotamība skolēniem, novērtēta un uzlabota ar redzes zinātnes metodē

Vairākos nesen minētos ekspertu atzinumos tiek ziņots, ka Latvijas skolēni neuzrāda optimālu sniegumu teksta, t.sk. teksta uzdevumu, apgūšanā un faktu izmantošanā. Rezultāti liecina, ka apmēram piektdaļai pamatskolu audzēkņu var būt grūtības  ar teksta informācijas uztveri, no kuriem tikai nelielu daļu (daži procenti) veido skolēni ar fizioloģiskiem lasīšanas traucējumiem jeb disleksiju. Pēdējie pētījumi rāda, ka valodās ar skaidru rakstības un izrunas atbilstību („transparent languages”, kas attiecas arī uz latviešu valodu) lielāka nozīme teksta uztveramības traucējumu novēršanā ir izglītībai, konkrēti, bērna saskarei ar drukātu tekstu („print exposure”).

Problēmu rada arī fakts, ka, lai gan pasaulē teksta uztveramības problēmu risināšana ir ievērojami attīstīta, esošie rezultāti latviešu valodai diemžēl ir izmantojami tikai nedaudz un pastarpināti – pārņemot atsevišķas problēmu apzināšanas un risināšanas metodes, bet ne rezultātus, jo tie katrai valodai ir atšķirīgi.

Latvijā ir aktualizēts jautājums par skolēnu lasītprasmi. Uzmanību ir piesaistījuši starptautisko ekspertu novērtējumi, diskusija sabiedrībā un šo atzinumu interpretācija. Ir zināms, ka Latvijā vairāk kā 20 % pamatskolēnu var būt teksta apgūšanas traucējumi, bet nav izpētīti to iemesli, kur katrs prasa atšķirīgu risinājumu. Nepietiekami apgūtas lasīšanas iemaņas var būt saistītas ar sekojošām problēmām:

1) nepietiekama bērna saskare ar drukātu tekstu;

2) fizioloģiski noteiktas lasīšanas grūtības, t.sk. disleksija;

3) skolēna vecumam neatbilstošs mācību grāmatas teksts;

4) neveiksmīgi veidots teksta un attēlu izkārtojums.

Svarīgi uzsvērt, ka minētās problēmas ir aktuālas arī tiem bērniem, kuru lasīšanas iemaņas ir normas robežās, jo vecuma grupai nepiemērots mācību vielas apraksts kavē sekmīgu mācību vielas apgūšanu.

Minētās problēmas negatīvi ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti visa mūža garumā – gan skolas mācību procesa apguves gaitā, gan izvēloties profesiju jeb nodarbošanos, kā arī bieži vien veicot reālos darba pienākumus. Vienlaicīgi minētās problēmas negatīvi ietekmē tautsaimniecības attīstības prognozes suboptimālas jauno cilvēku karjeras izvēles dēļ, ko ietekmē mācību sniegumi.

Praktiski katrai mācību grāmatai ir savas teksta un attēlu izkārtojuma īpatnības, kuras ietekmē mācību vielas uztveri. To var novērtēt gan ar mērķauditorijas (šajā gadījumā, skolēnu) acu kustību pierakstu, gan ar tā saucamo „lasāmības formulu” (readability formulas) palīdzību, bet vislabāko rezultātu sniegtu abu metožu (acu kustību pieraksts un lasāmības formulu) apvienojums, kas savstarpēji papildina viens otru, ļaujot iegūt augstas ticamības rezultātus. Acu kustību pieraksts ir inovatīva un moderna vizuālās informācijas uztveres metode pasaulē un ir kļuvusi par visefektīvāko teksta (Pollatsek, Reichle, Rayner, 2003) un grafiskās (Radach et al., 2003) informācijas uztveramības novērtēšanas instrumentu. Šāda pieeja ļauj identificēt sekmīgos un mazāk sekmīgos mācību grāmatu izveides risinājumus un jau ir izmēģināta latviešu auditorijai (Paeglis et al., 2009). Savukārt lasāmības formulas ļauj novērtēt teksta sarežģītību atkarībā no vārdu un teikumu struktūras un izmantojamības tekstā, attiecīgi piekārtojot teksta grūtībai atbilstošu skaitli (ieteicamais personas vecums, skolēna klase).

Šādas formulas jau četrdesmit gadu tiek meklētas, uzlabotas un aprobētas tādām alfabētiskām valodām kā angļu, vācu, spāņu, zviedru, dāņu u.c.

valodām. Latviešu valodai šāda formula vēl nav izstrādāta.

Pirmais solis ceļā uz maksimāli efektīvu mācību grāmatu noteiktai mērķauditorijai (vecuma grupai, klasei) izstrādi ir veikt esošās mācību literatūras lasāmības un informācijas uztveres efektivitātes izvērtējumu. Kā jau minēts augstāk, to var veikt gan ar acu kustību pierakstu, gan ar lasāmības formulu palīdzību, bet vislabāko rezultātu sniegtu abu metožu apvienojums, kas savstarpēji papildina viens otru, ļaujot iegūt augstas ticamības rezultātus.

Nākošais solis pēc izvērtēšanas būtu ieteikumu izstrāde esošās mācību literatūras informācijas uztveres efektivitātes uzlabošanai. Atrastie risinājumi ir jāpublisko, lai veicinātu efektīvāku mācību grāmatu radīšanu, kā arī radītu turpmākā darba apstākļus nākamajiem pētījumiem.

Projekta pētnieciskā grupa ir kompetenta vizuālās informācijas uztveršanas acu kustību pierakstā, kas atbilst pasaulē izmantotajai praksei. IZM VISC atzinums par piedāvātā pētījuma lietderību izglītības kvalitātes uzlabošanai (izpildot rezolūciju Nr.01-13/8481) ir pievienots projektam.

Projekta gaitā tiks pilnveidota skolēnu  izglītība, ieviešot zinātnes atziņas. Tādā veidā tiks pilnveidotas karjeras izvēles iespējas un valstī ģenerētā pievienotā vērtība. Projekta sekmīga realizācija nākotnē radīs lielāku skaitu kvalificētu speciālistu un attiecīgi paaugstinās Latvijas tautsaimniecības starptautisko konkurētspēju.